Sastāvs
Pašreizējie komitejas locekļi
Komitejas sastāvā ir septiņas personas, kas ir izraudzītas no bijušo Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu, valstu augstāko tiesu tiesnešu un vispāratzītu kompetentu juristu vidus; vienu komitejas locekli izvirza Eiropas Parlaments.
Pēc Tiesas priekšsēdētāja iniciatīvas Padome komitejas locekļus ieceļ amatā uz četriem gadiem.
Kopš 2018. gada 1. marta komiteju vada Christiaan Timmermans. Komitejas sastāvā ir Christiaan Timmermans, Simon Busuttil, Frank Clarke, Carlos Lesmes Serrano, Maria Eugénia Martins de Nazaré Ribeiro, Andreas Voßkuhle un Mirosław Wyrzykowski (skat. Padomes Lēmumu 2017/2262 (2017. gada 4. decembris)).
[ Sk. arī komitejas sastāvus kopš 2010. gada]
Allan Rosas
Dzimis 1948. gadā; tiesību zinātņu doktors Turku Universitātē (Somija); tiesību profesors Turku Universitātē (1978–1981) un Obu Akadēmijā (Turku/Obu) (1981–1996); Obu Akadēmijas Cilvēktiesību institūta direktors (1985-1995); kā Somijas delegāciju loceklis vai padomdevējs pārstāvējis Somijas valdību dažādās starptautiskās konferencēs un sanāksmēs, kā loceklis un eksperts darbojies juridiskās komisijās Somijas valdībā vai parlamentā, kā arī ANO, UNESCO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un Eiropas Padomē (1977–1995); Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta direktors un galvenais juridiskais padomnieks ārējo attiecību jautājumos (1995–2001); Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektora vietnieks (2001–2002); Tiesas tiesnesis (2002–2019); viesprofesors Eiropas koledžā, Ģentes Universitātē un Helsinku Universitātē, senior fellow Turku Universitātē; kopš 2019. gada – Eiropas Komisijas neatkarīgās ētikas komitejas loceklis.
Frank Clarke
Dzimis 1951. gadā; Dublinas Universitātes koledžas grāds matemātikā un ekonomikā (1972); tiesas advokāts Tiesu advokātu padomē (King's Inns), Dublina (1973); jaunākais padomnieks (1973–1985); vecākais padomnieks (1985–2004); profesors Tiesu advokātu padomē (1978–1995); Advokātu padomes priekšsēdētājs (1993–1995); pārvaldnieks Tiesu advokātu padomē (1995); Starptautiskās advokātu kolēģijas padomes loceklis (1997–2004); Tiesu advokātu un advokātu-juriskonsultu foruma līdzpriekšsēdētājs (1998–2002); Tiesu advokātu padomes priekšsēdētājs (1999–2004); Augstās tiesas tiesnesis (2004–2012); Otrā referenduma par Lisabonas līgumu komisijas priekšsēdētājs (2009); kopš 2010. gada – rezidējošais tiesnesis Grifitas koledžā, Dublina; kopš 2012. gada – profesora palīgs Trinitijas koledžā, Dublina; kopš 2013. gada – profesora palīgs Korkas Universitātes koledžā; Grifitas koledžas izcilības apbalvojums (2017); Augstākās tiesas tiesnesis (2012–2017); virstiesnesis (2017-2021); kopš 2022. gada – Dublinas Universitātes prorektors un Tiesu reformu komisijas priekšsēdētājs; kopš 2018. gada marta – Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā paredzētās komitejas loceklis.
Julia Laffranque
Dzimusi 1974. gadā; Tiesību zinātņu studijas: Hamburgas Universitāte (Vācija), Tartu Universitāte (Igaunija); Maģistra grāds tiesību zinātnēs (Magistra legum), Vestfālenes Vilhelma Universitāte Minsterē (Vācija), pēcdiploma studijas: Ķīles Universitāte (Vācija), Eiropas Universitātes institūts (Florence, Itālija); doktora grāds tiesību zinātnēs, Tartu Universitāte (Igaunija); Eiropas Savienības tiesību eksperte, Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības tiesību un ārējo attiecību nodaļas vadītāja un ģenerālsekretāra vietniece (Igaunija) (1996–2004); norīkojums Eiropas Komisijas juridiskajā dienestā, Francijas un Zviedrijas tieslietu ministrijā, Francijas Valsts padomē un Vācijas Federālajā Administratīvajā tiesā; Eiropas tiesību zinātņu docente un lektore dažādās universitātēs (1999–2010); Eiropas tiesību zinātņu profesore Tartu Universitātē (2011–2016), kopš 2016. gada – viesprofesore; Igaunijas Augstākās tiesas tiesnese (2004–2011; 2020); Pastāvīgās šķīrējtiesas locekle (2011–2016); Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese (2011–2020); Eiropas tiesību akadēmijas (ERA) direktora vietniece (2021); Starptautiskās Eiropas tiesību federācijas (FIDE) priekšsēdētāja (2010–2021), Eiropas Padomes Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes (CCJE) priekšsēdētāja (2008–2010), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) zinātniskās komitejas locekle.
Maria Eugénia Martins De Nazaré Ribeiro
Dzimusi 1956.gadā; studējusi tiesību zinātni Lisabonā, Briselē un Strasbūrā; advogada Portugālē (1982–1984) un Briselē (1984–1986); neatkarīgā pētniece Briseles Brīvās universitātes Eiropas studiju institūtā (1984–1985); Tiesas Portugāles tiesneša J.C. Moitinho de Almeida (1986–2000), vēlāk Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja B. Vesterdorf palīdze (2000–2003); Vispārējās tiesas tiesnese (2003–2016); palātas priekšsēdētāja (2007–2010 un 2013–2016); Vispārējās tiesas Reglamenta komitejas priekšsēdētāja (2013–2016); kopš 2018. gada marta– Līguma par Eiropas Savienības darbību 255.pantā paredzētās komitejas locekle.
.png/f736fa7a-9f4e-3c54-eed3-34c305a809fd)
Barbara Pořízková
Dzimusi 1968. gadā; Brno Masaryk universitātes tiesību zinātņu doktora grāds (2000); Brno Nodokļu direktorāta valsts finanšu amatpersona (1993–2001); PricewaterhouseCoopers juriskonsulte (2001–2006); Čehijas Augstākās administratīvās tiesas tiesnese kopš 2006. gada un tās priekšsēdētāja vietniece kopš 2018. gada, virspalātas locekle kopš 2013. gada un 9. palātas priekšsēdētāja kopš 2014. gada; Čehijas Augstākās administratīvās tiesas pastāvīgā pārstāve ES Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu apvienībā (kopš 2015. gada); Francijas Valsts padomes tiesneša praktikante (2016); Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā paredzētās komitejas locekle – kopš 2022. gada marta.
.png/dc3f5f5b-2a3a-2d0c-0ee9-291855bdc4e3)
Silvana Sciarra
Dzimusi 1948. gadā; studējusi Bari Universitātē; bijusi "Harkness Fellow" stipendiāte Kalifornijas Universitātē (UCLA) un Hārvardas Juridiskajā skolā (1974–1976); pasniegusi Sjēnas Universitātē, bijusi "Fulbright Fellow" stipendiāte UCLA un viesprofesore vairākās universitātēs (Varvikā, Kolumbijas Juridiskajā skolā, Kembridžā, Stokholmā, Lundā, UCL, LUISS Roma); vadījusi Eiropas Darba un sociālo tiesību katedru (1994–2003) Eiropas Universitātes institūtā; Eiropas darba un sociālo tiesību pilntiesīga profesore Florences Universitātē (1990–2014, atvaļinājumā, kad strādāja EUI); goda doktore (Doctor Honoris Causa) tiesību zinātnēs Stokholmas Universitātē (2006) un Haseltas Universitātē (2012); Itālijas Konstitucionālās tiesas tiesnese (kopš 2014. gada), pirmā sieviete, ko ievēlējis parlaments; apbalvota ar Itālijas Republikas ordeni par nopelniem "Bruņinieku Lielais Krusts" (2017) un Hūgo Zincheimera balvu (2015); Eiropas Tiesību institūta locekle; Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā paredzētās komitejas locekle – kopš 2022. gada marta.
.png/8f153762-034b-ddd8-f386-196a4f7c69ba)
Vassilios Skouris
Dzimis 1948. gadā; ieguvis augstāko izglītību tiesību zinātnēs Berlīnes Brīvajā universitātē (1970), tiesību zinātņu doktora grādu Hamburgas Universitātē (1973); asistents un kurators Hamburgas Universitātes Civilprocesuālo tiesību un vispārējo procesuālo tiesību katedrā (1972–1977); administratīvo tiesību profesors Trāķijas Demokrita universitātē (1977–1980); publisko tiesību profesors Bīlefeldes Universitātē (1980–1982); pilntiesīgs publisko tiesību profesors Saloniku Aristoteļa universitātē (1982–2015); Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis (1999–2015) un tās priekšsēdētājs (2003–2015); asociētais profesors Bukeriusa Juridiskajā skolā Hamburgā – kopš 2016. gada; Atēnu Akadēmijas korespondētājloceklis; "The Honorable Society of Lincoln's Inn" goda loceklis; FIFA Ētikas komitejas Iztiesāšanas palātas priekšsēdētājs; Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā paredzētās komitejas loceklis – kopš 2022. gada marta.